Kas ir sistēmiskie sakārtojumi?

Sistēmiskie sakārtojumi ir metode ar kuras palīdzību var tikt risinātas sarežģītas dzīves situācijas-

• attiecību sarežģījumi (t.sk. partnerattiecībās, ģimenē, dzimtā, organizācijā, komandā vai jebkurā citā sistēmā),
• veselības problēmas un labsajūtas trūkums,
• nespēja īstenot savu potenciālu un būt profesionāli veiksmīgam, bagātam, u.c.

Sakārtojumi atjauno dzīvības enerģijas plūsmu sistēmā, palīdzot katram sistēmas elementam ieņemt savu vietu, kā rezultātā  klients atgūtu savu rīcības brīvību un spēju dzīvot savu dzīvi.

Sistēmiskie sakārtojumi sevī iekļauj dažādu psihoterapeitisku virzienu, pieeju un skolu (piemēram, geštaltterapijas, uzvedības jeb biheiviorālās terapijas, sistēmterapijas, u.c.) atziņas, pieredzi un tehnikas. Par pamatlicēju tiek uzskatīts Berts Helingers, kurš balstoties savā teologa, misionāra un psihoterapeita pieredzē atklāja galvenos sistēmiskos principus un to iedarbību uz dzimtas un ģimenes sistēmām.

Sakārtojumā iespējams:

• no malas paskatīties uz problemātisko dzīves situāciju un atrast ceļu uz risinājumu,
• apjaust līdz šim neapzināto, pieskarties tam, kas notiek cilvēka dvēselē;
• atsvabināties no nevēlamiem dzimtas scenārijiem un savienoties ar dzimtas spēku;
• atbrīvoties no svešām lomām, identifikācijas ar kādu, vai kaut ko (piem., identifikācijas ar projektu, mērķi darbavietā, vai no sistēmas izslēgtu elementu)

Sistēmiskie sakārtojumi strādā ar klienta iekšējo tēlu par klienta situāciju, iznesot to ārpusē un mijiedarbojoties ar sistēmisko lauku, saiknēm starp sistēmas elementiem.  Metode ir iedarbīga un dziļi transformatīva. Pēc klientu atsauksmēm spriežot, dažkārt ar vienu sistēmisko sakārtojumu sasniegtais progress atsver 2 gadus intensīvas psihoterapijas (kas nenozīmē to, ka psihoterapija nav nepieciešama, jo dažkārt tieši šie gadi pavadītie terapijā ļauj izdarīt sakārtojumā būtisku soli).

Kā notiek sistēmiskie sakārtojumi?

Sistēmiskie sakārtojumi pārsvarā ir darbs grupā, tomēr iespējams arī darbs individuāli izmantojot figūriņas, grīdas enkurus u.c. iespējas.  Par individuālo darbu vairāk lasiet sadaļā Individuālās konsultācijas, koučings.

Grupu sakārtojumos tiek strādāts ar konkrēta cilvēka jautājumu, tomēr ļoti bieži arī pārējie grupas dalībnieki pateicoties šim var reflektēt par to, kā tas attiecas uz viņu situācijām, dzīvi, ko no piedzīvotā var paņemt sev.  

Piemēram, viens no grupas ir gatavs būt klienta lomā un risināt sasāpējušu jautājumu. Dalībnieki sēž aplī. Klients apsēžas blakus sakārtojumu vadītājam un īsumā noformulē jautājumu uz kuru viņam svarīgi ir gūt atbildi. Piemēram, kliente saka, vēlos saprast, kā uzlabot attiecības ar savu dēlu, pusaudzi. 

Kad ir skaidrība par jautājumu, sakārtojumu vadītājs kopā ar klientu nolemj, kas ir galvenās personas, vai elementi, kas ir iesaistīti šajā situācijā un no klātesošajiem dalībniekiem klients izvēlas šiem elementiem aizvietotājus. Būt par aizvietotāju nozīmē aizvietot uz konkrētu laiku konkrēto cilvēku vai elementu (kā elements piemēram var būt darbības joma, mērķis, bizness, nauda, labklājība u.c.). Šajā gadījumā klients un konsultants vienojas par to, ka tiek izvēlēti aizvietotājs dēlam un aizvietotājs klientei. Kliente novieto šos aizvietotājus telpā saskaņā ar to, kā viņa jūt, kādas ir attiecības starp šiem diviem elementiem, savukārt pati kliente sakārtojumu vēro no malas.

Aizvietotājam atrodoties konkrētajā vietā, tas izjūt attiecības ar citiem elementiem sakārtojumā un spēj translēt konkrētā elementa jūtas. Piemēram, novietotais klientes dēla aizvietotājs saka, ka izjūt milzīgas skumjas un vientulību. Uzmetot skatu uz sakārtojumu var pamanīt, ka māte neredz savu dēlu, viņas uzmanība ir vērsta kaut kur citur, savukārt dēls ir sakņupis un norobežojies. Sakārtojuma gaitā noskaidrojas, ka sieviete ir šķiršanās procesā ar dēla tēvu un viņai veidojas jaunas attiecības ar citu vīrieti. Sakārtojumā redzams kā nesaskaņas starp vecākiem ietekmē dēlu. Sakārtojuma rezultātā kliente apjauš, ka attiecības ar bijušo vīru vēl īsti nav pabeigtas, ka tās ar godu jānoslēdz. Sakārtojuma laikā dēls nonāk savā īstajā- bērna vietā un viņam ir iespēja pārstāt izvēlēties, kam būt lojālam- mātei vai tēvam, jo neskatoties uz to, ka starp vecākiem kā partneriem  attiecības ir beigušās, kā vecāki tie vienmēr būs kopā.

Sakārtojumi tiek dēvēti par tādiem, jo mērķis ir atbildēt uz klienta jautājumu un atrast katram elementam viņa vietu. Sakārtojums ir pabeigts, kad klients ir ieguvis izpratni vai jaunu apziņu par notiekošos, spēj atbildēt uz sakārtojuma sākumā uzdoto jautājumu.